Lēmumu pieņēma kopīgi vairākas organizācijas: Valsts ieņēmumu dienests, CSDD un Latvijas Auto Asociācija. Tieši šīs organizācijas piedāvāja īstenot šādu uzņēmējdarbības subjektu tiesību ierobežošanas pasākumus saistībā ar nodokļu likumdošanas un citu normu negodprātīgu ievērošanu.
Kopš 2014.gada tika veiktas aptuveni 18 pārbaudes uzņēmumos, kas nodarbojas ar lietotu automašīnu masveida realizāciju. Kontroles operāciju gaitā pārbaužu veicēji konstatēja neiedomājamu pārkāpumu skaitu. Ina Reinšmite, nodokļu kontroles direktora vietniece informēja par to, ko tieši neievēro biznesmeņi: laukumos, kur notiek lietotu automašīnu tirdzniecība, atrodas uzreiz 11 uzņēmumu transportlīdzekļi, nav iespējams noteikt konkrētas laukumu robežas, tie nav norobežoti, tāpēc nav iespējams saprast, kurš ir katra auto īpašnieks. Uzskatāms rupju pārkāpumu piemērs – plaši zināmais Rīgas autotirgus SIA “REGNUM” Rumbulā. Šeit vērojams pilnīgs haoss: izrādās, ka vienā teritorijā atrodas mašīnas, kas ne tikai izstādītas pārdošanai, bet vienkārši atrodas glabāšanā vai aizņem vietu, izmantojot autostāvvietas pakalpojumus. Oficiāli mēnesī šāda firma pārdod 2-3 automašīnas, bet par pārējiem 7 darījumiem tā izvēlas noklusēt.
Lai sekotu līdzi uzņēmējdarbībai un daudz efektīvāk kontrolētu auto biznesu, tika piedāvāts ieviest šādas izmaiņas pirkšanas – pārdošanas darījumu realizācijā:
- Tirdzniecības laukumā var izvietot tikai tās mašīnas, kuras tiek pārdotas.
- Uz jebkuras mašīnas priekšējā stikla jābūt piestiprinātam speciālam talonam, uz tā jābūt norādītam nobraukumam, pirmās reģistrācijas gadam un citai tehniskai informācijai.
- Pērkot transportlīdzekli, pircējam ir jāsaņem čeks, kurā norādīta automašīnas cena un dokumenta numurs, kas nosaka īpašuma tiesības.
Pret šīm piedāvātajām izmaiņām nostājās viens no Rumbulas auto tirgus vadītājiem Ruslans Lugovksis. Viņš paziņoja, ka lietotu auto tirgus kā tāds Latvijā nekad arī nav pastāvējis, pēc mašīnām vienmēr ir braukuši uz Igauniju un Lietuvu, bet kad parādījusies iespēja ērti realizēt vecās mašīnas ar starpnieka palīdzību, tad arī šeit valsts nocirtusi visu pašos pamatos. Pēc viņa domām automašīnu īpašniekiem nav laika un ir dārgi pašiem nodarboties ar personīgo mašīnu pārdošanu, daudz lētāk ir pārdot mašīnas salonā vai internetā. Viņa vārdos varēja just pretenzijas pret pašu VID par to, ka ir jāpievērš uzmanība daudz nopietnākiem nodokļu nemaksātājiem. Savu runu Lugovskis noslēdza ar to, ka tagad lietotu automašīnu tirgus attīstībai var pārvilkt treknu krustu.
Bet šim viedoklim bija atbildes reakcija no Latvijas Auto Asociācijas viceprezidenta Ingusa Rūtiņa puses. Viņš uzskata, ka jaunievedumi palīdzēs auto biznesam kļūt daudz caurspīdīgākam, jo tieši šādu firmu klienti pirmie cieš no krāpnieciskām shēmām. Tirgotāji nepārtraukti izdomā jaunas shēmas, lai izvairītos no nodokļu nomaksas un mēģina realizēt mašīnas, slēpjot no nākamā īpašnieka visus esošos defektus. Pēc Ingus vārdiem tā visa rezultātā valsts kasei aiziet garām miljoni, bet visvairāk ar to ir saistīti negadījumi uz ceļa.
Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvis Jānis Aizpors pastāstīja, ka, līdz ar jaunajām izmaiņām, mašīnu un īpašnieku reģistram būs jauna, daudz ērtāka forma, bet, pērkot mašīnu, būs obligāti jāslēdz pirkšanas – pārdošanas līgums.